Mīļie topošie tēti, vai jums šķiet, ka daba paredzējusi sievietes sagatavot mammas lomai labāk nekā jūs pašus tēta lomai? Pārmaiņas, kas notiek ar sievietes ķermeni ir ļoti redzamas, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka vīrieši varētu būt bioloģiski “mazāk sagatavoti” savai tēva lomai. Tāds priekšstats ir nepatiess. Bioloģiskas izmaiņas (hormonālas un smadzeņu darbības izmaiņas) pēc bērna piedzimšanas piedzīvo arī tēti.

Lūk, lieliskas antropoloģiskos pētījumos balstītas atziņas par tētiem:

Pētījumi rāda, ka apmēram 70% jauno tēvu pēc dzemdībām samazinās testosterona līmenis, kas izpaužas izteiktākā vēlmē rūpēties par jaundzimušo un palīdzēt dažādos saimnieciskos mājas darbos vēl mēnesi pēc dzemdībām. Par testosterona kritumu "atlīdzina" labsajūtas hormoni - oksitocīns un dopamīns - kas ļauj justies laimīgam, apmierinātam un atbild arī par tuvu attiecību veidošanu ar mazuli.

Tāpat ir novērojama izteiktāka aktivitāte smadzeņu apgabalos, kas atbild par vecākiem nepieciešamām prasmēm, piemēram, bērna aprūpi un bērna vajadzību izpratni. Tā ļauj jaunajiem tēviem būt empātiskākiem un izprast sava bērna emocionālās vajadzības un uzvedību. Šīs prasmes strauji apgūst gan mamma, gan tētis. Arī mammai tās nerodas pašas no sevis bērniņa piedzimšanas brīdī. Tomēr, lai gan abu vecāku smadzeņu aktivitātes sākotnēji demonstrē līdzīgu motivāciju un spēju “pieslēgties” savam bērnam, mātes gūst lielāku gandarījumu bērnu aprūpējot, bet tēvi lielāku gandarījumu saņem iesaistoties ar bērnu dažādās aktīvās un atraktīvās rotaļās.

Lūk, arī iemesls, kāpēc bērns biežāk mierinājumu meklē pie mammas, bet aktīvās rotaļās iesaistās ar tēti - bērns neapzināti savu vajadzību apmierināšanai izvēlas to vecāku, kas no attiecīgās situācijas gūst lielāku gandarījumu un tādējādi gūst lielāku labsajūtu arī pats.

Kļūt par tēti - tas ir tikpat brīnumains bioloģisks fenomens kā kļūt par mammu, lai arī norit atšķirīgi. Lasiet vairāk šeit (raksts angļu valodā).