Pirtīžas

Pirtīžas ir rituāls mammai un mazulim, kura laikā gan mazulis, gan jaunā māmiņa caur pirts rituāliem un īpašajiem zālīšu ūdentiņiem saņem svētību, tiek samīļoti un apčubināti. Sievietei pirtīžas ir arī grūtniecības un dzemdību noslēgums, kad mammai ir iespēja pabūt ar sevi un no jauna sevi sajust.

Parasti pirtīžas notiek pirtī, bet šo rituālu var veikt arī, piemēram, vannas istabā. Procedūru vada vai nu dūla, vai pirtniece, vai arī kāds cits, kas zina, kā to veikt. Rituāls ir divās daļās – bērniņam un mammai –, un tētis tajā ir klātesošs bērniņa vannošanā, kā arī parūpējoties par mazuli, kamēr notiek mammas rituāla daļa. Pirtīžas ir kā svētības došana bērnam, kad mēs koncentrējam savas domas un enerģiju uz to, ko mazulim novēlam. Bērna rituāla daļā notiek arī sariņu izmasēšana. Senākos laikos pirtīžas tika veiktas jaundzimušā 8. dzīves dienā – vienu dienu pirms krustabām vai kristībām, un tā bija pirmā lielā mazgāšanās pēc dzemdībām atsevišķi mammai no bērna.

Rituāla otrā daļa ir mammas labsajūtai. Pirtīžās var novērot, ka mamma atgriežas atpakaļ pie sevis no lielās vienotības ar bērnu, kad grūtniecības laikā sieviete un mazulis ir bijuši “viens vesels”. Pirtīžās mammai ir iespēja pabūt pašai ar sevi, sajust sava ķermeņa pamainītās aprises un tikt samīļotai, uzklausītai ķermeniski un emocionāli. Es redzu, kā pirtīžās mammas uzplaukst un atveras. Tieši rituāla mammas daļa ir tā, kas, manuprāt, paveic to lielāko brīnumu, lai gan arī mazulīša rituāls ir vērtīgs. Pirtīžās mamma emocionāli un ķermeniski atgriežas pie sevis, viņa var atslābt un noslēgt vienu svarīgu savas dzīves posmu. Tāpat pirtīžās tiek izrunāta grūtniecības un dzemdību pieredze, saglabātas vērtīgās un spēcinošās sajūtas un mēs paskatāmies, ko nenest sev līdzi – kādas vilšanās vai sarūgtinājumus.

Manā pieredzē vecāki izvēlas pirtīžas apmēram bērna mēneša vecumā; es ieteiktu šo rituālu veikt mazuļa pirmajos trīs mēnešos, kamēr zīdainis vēl diezgan daudz guļ, lai jaunajai māmiņai atliktu pietiekami daudz laika sevis lutināšanai. Bēbīša viena mēneša vecumā parasti jaunā ģimene ir gatava kaut kur doties, mammai ir beigušies pēcdzemdību izdalījumi, nostabilizējusies zīdīšana un jaunā mamma var atsperties jaunajai dzīvei kopā ar mazuli. Arī pēc ķeizargrieziena operācijas pirtīžas drīkst veikt.

Pirtīžas nav apsolījums uz mierīgāku bērnu vai labāk gulētām naktīm, un tās nevajadzētu veikt modes dēļ. Pirtīžas vajadzētu apsvērt, ja ir vēlēšanās to piedzīvot un sajust, un darīt to tikai tad, kad mamma pati tam ir gatava. Esmu novērojusi, ka pēc pirtīžām mammām iestājas lielāks miers, sieviete nonāk labākā kontaktā pati ar sevi. Ja mamma uz dzemdību laiku ir bijusi ļoti atvērta, tad caur pirtīžām viņai ir iespēja atkal sajust savas robežas, apjaust vajadzības un saprast, kā tieši vislabāk par sevi parūpēties. Un par sevi parūpēties mēs vislabāk varam, ja esam kontaktā ar sevi, ja jūtam sevi. Tas, man šķiet, ir pirtīžu lielākais ieguvums, un to pēc tam spoguļo bērniņš. Mēs nezinām, vai tas miers, kas bieži vien bērnam iestājas pēc pirtīžām, ir bērnam veiktās sariņu masāžas dēļ vai tāpēc, ka mamma pati jūtas mierīgāka un līdz ar to arī mazulis ir kļuvis mierīgāks.

Ja vēlies piedzīvot pirtīžas kopā ar sertificētu dūlu un zīdīšanas konsultanti Ilzi Kuduliņu, pēc pasūtījuma veikšanas, droši sazinies ar Ilzi pa tel. 26482060, lai vienotos pirtīžu laiku.

P.S. Papildus norādītajai cenai var būt jārēķinās ar izmaksām par pirtiņas īri vai ceļa izdevumiem, ja uz jūsu izvēlēto pirtiņu mērojams tāls ceļš.